Biedrības "Latvijas Mākslu terapijas asociāciju apvienība" statūti
Biedrības
“Latvijas Mākslu terapijas asociāciju apvienība”
statūti
jaunā redakcijā
1.nodaļa. Vispārīgie noteikumi
- Biedrības nosaukums ir “Latvijas Mākslu terapijas asociāciju apvienība” (turpmāk tekstā -Biedrība). Biedrības nosaukuma tulkojums angļu valodā ir “Union of Latvian Associations of Arts Therapy’’.
1.2. Biedrībā apvienojas organizācijas (mākslu terapijas profesionālās asociācijas, to apvienības), kas saskaņā ar saviem statūtiem ir izveidotas un darbojas mākslu terapijas jomā (turpmāk tekstā arī – Dalīborganizācijas).
1.3. Biedrībā var iestāties jebkura šo statūtu 1.2.punktā minētā organizācija, iesniedzot Biedrības valdei noteiktas formas rakstisku pieteikumu. Pieteikuma formu un tam klāt pievienojamo dokumentu sarakstu nosaka Biedrības valde.
1.4. Ar Dalīborganizācijas uzņemšanu Biedrībā šī Dalīborganizācija kļūst par Biedrības pilntiesīgu biedru ar balsstiesībām Biedrības biedru sapulcēs.
1.5. Biedrība ir izveidota un darbojas uz Biedrības biedru pašiniciatīvas un pašpārvaldes pamata, saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un normatīvajiem aktiem un šiem statūtiem.
1.6. Biedrība ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.
2.nodaļa. Biedrības darbības mērķi
2.1. Sekmēt savu Dalīborganizāciju attīstību un tajās apvienojušos biedru profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas pieejamību un kvalitāti, t.sk. sertifikāciju un resertifikāciju.
2.2. Veicināt mākslas terapeita profesijas un mākslu terapijas attīstību Latvijā; veidot un uzturēt mākslas terapeita, neatkarīgi no specializācijas, profesijas reputāciju.
2.3. Veicināt Biedrības biedru savstarpējo sadarbību.
2.4. Veicināt mākslas terapeitu pakalpojumu pieejamību veselības un sociālajā aprūpē un ieguldījumu izglītības un zinātnes jomās.
2.5. Sekmēt mākslas terapeitu izglītošanu un tālākizglītības apmācību programmu izveidi un ieviešanu.
2.6. Sniegt atzinumus un eksperta slēdzienus jautājumos, kas saistīti ar mākslu terapiju, tās metodēm un tehnikām, to pielietošanas iespējām un rezultātiem, kā arī jautājumos, kas saistīti ar mākslas terapeitu profesionālo darbību Latvijā un pasaulē.
2.7. Veicināt mākslas terapijas studentu iesaistīšanos zinātnisko pētījumu un praktisko pētījumu projektos Latvijā un ārvalstīs; sekmēt pētījumu veikšanu.
2.8. Veicināt mākslas terapeitu sadarbību ar pētniecības institūtiem un iestādēm, ārstniecības, veselības aprūpes un sociālās aprūpes iestādēm un izglītības iestādēm, kā arī ar profesionālajām organizācijām, kas apvieno šo nozaru speciālistus.
2.9. Aizstāvēt Biedrības biedru tiesības un ar likumu aizsargātās profesionālās, tiesiskās un ekonomiskās intereses – ciktāl tas atbilst pārējiem Biedrības mērķiem un nav pretrunā ar likumu;
2.10. Pārstāvēt Latvijas mākslas terapeitu profesionālās intereses dažādās organizācijās, biedrībās un apvienībās Latvijā un pasaulē.
3.nodaļa. Biedrības uzdevumi
3.1. Koordinēt Biedrības biedru sadarbību un aktivitātes.
3.2. Organizēt zinātniskās konferences un aktīvi piedalīties zinātniskajās konferencēs, kas saistītas ar mākslu terapijas jautājumiem Latvijā un pasaulē.
3.3. Sadarboties ar pētniecības institūtiem un iestādēm, ārstniecības, veselības aprūpes un sociālās aprūpes iestādēm, un izglītības iestādēm, kā arī ar profesionālajām organizācijām, kas apvieno šo nozaru speciālistus.
3.4. Organizēt ar mākslu terapiju un mākslas terapeita profesionālās darbības jautājumiem saistītus kvalifikācijas celšanas seminārus, kursus un apmācības programmas.
3.5. Jautājumos, kas saistīti ar Biedrības mērķiem, vērsties valsts un pašvaldības institūcijās un iestādēs, kā arī tiesvedības institūcijās un aizstāvēt savu biedru tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses; konsultēt Biedrības biedrus dažādu konfliktu un strīdu gadījumos, kas saistīti ar mākslas terapeitu profesionālo darbību.
3.6. Pārstāvēt Latvijas mākslas terapeitu profesionālās intereses dažādās organizācijās, biedrībās un apvienībās.
3.7. Nodarboties ar aktuāliem mākslu terapijas profesionālajiem, organizatoriskajiem, izglītības un zinātnes jautājumiem.
3.8. Sadarboties ar izglītības iestādēm, kas realizē mākslas terapeitu izglītību un tālākizglītību.
3.9. Sadarboties ar valsts un pašvaldības iestādēm un institūcijām, darba devējiem un dažādu profesiju pārstāvjiem un veicināt izpratni par mākslu terapijas nepieciešamību, nozīmi un iespējām veselības aprūpē un sociālajā aprūpē, izglītības jomā, slimības profilaksē, rehabilitācijas procesā, vispārējās fiziskās, garīgās, emocionālās un sociālās labklājības uzturēšanā un dzīves kvalitātes līmeņa celšanā.
3.10. Informēt sabiedrību, veicināt atpazīstamību un veidot sabiedrībā patiesu un pilnīgu priekšstatu par mākslu terapijas nozīmi, nepieciešamību un iespējām veselības aprūpē un sociālajā aprūpē, izglītības jomā, slimību profilaksē, rehabilitācijas procesā, vispārīgās fiziskās, garīgās, emocionālās un sociālās labklājības uzturēšanā, dzīves kvalitātes līmeņa celšanā.
3.11. Izstrādāt ieteikumus un projektus saistībā ar mākslu terapiju.
3.12. Koordinēt un nodrošināt mākslas terapeitu sertifikācijas un resertifikācijas procesu.
3.13. Noteikt mākslas terapeitu specializācijas un profesionālās darbības kvalitātes kritērijus.
3.14. Sadarboties ar masu informācijas līdzekļiem.
3.15. Piedalīties likumu un normatīvo aktu izstrādē, izstrādājot priekšlikumus un normatīvo aktu normu projektus un sniedzot atzinumus par likumu un normatīvo aktu projektiem, jautājumos kas saistīti ar mākslu terapijas nozari un mākslas terapeitu profesionālo darbību, Biedrības iespēju robežās.
3.16. Veikt jebkuru citu darbību, kas nav pretrunā ar likumu un Biedrības statūtiem un kalpo Biedrības mērķu sasniegšanai.
3.17. Savu statūtos noteikto mērķu sasniegšanai Biedrībai ir tiesības veikt arī publisku darbību, kas nav pretrunā ar likumu un šiem statūtiem. Cita starpā, šajā nolūkā Biedrība ir tiesīga arī:
– brīvi izplatīt informāciju par savu darbību;
– izveidot un izdot savus preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus;
– organizēt sapulces, gājienus un piketus;
– veikt citu publiska rakstura darbību.
4.nodaļa. Biedrības darbības termiņš, likvidācija un reorganizācija
4.1. Biedrība ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.
4.2. Biedrības likvidācija un reorganizācija var tikt veikta saskaņā ar likuma normām.
5.nodaļa. Biedru iestāšanās, izstāšanās un izslēgšana
5.1. Lēmumu par biedra – šo statūtu 1.2.punktā minētās organizācijas, uzņemšanu Biedrībā pieņem valde. Valdei pieteicēja lūgums ir jāizskata tuvākās sēdes laikā, taču ne ilgāk kā divu nedēļu laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas brīža. Uz valdes sēdi, kurā izskata pieteicēja lūgumu, ir jāuzaicina pieteicēju pārstāvis un jādod viņam vārds sava viedokļa paušanai. Pieteicēja pārstāvja neierašanās nav šķērslis valdes lēmuma pieņemšanai. Valdei motivēts lēmums rakstveidā jāpaziņo pieteicējam nedēļas laikā no tā pieņemšanas brīža.
5.2. Valdes noraidošo lēmumu pieteicējs rakstveidā var pārsūdzēt Biedrības biedru sapulcei (turpmāk tekstā – Kopsapulce). Ja arī Kopsapulce noraida pieteicēja lūgumu, pieteicējs nav uzņemts par biedru Biedrībā un var iesniegt atkārtotu pieteikumu ne ātrāk kā pēc gada termiņa izbeigšanās.
5.3. Biedrības biedrs var jebkurā laikā izstāties no Biedrības rakstveidā paziņojot par to Biedrības valdei.
5.4. Biedrības biedru var izslēgt no Biedrības ar valdes lēmumu, ja tas:
5.4.1. vairāk kā sešus mēnešus nav nomaksājis biedra naudu;
5.4.2. nepilda Kopsapulces vai valdes lēmumus;
5.4.3. nepilda savus pienākumus un uzņemtās saistības;
5.4.4. veic citu darbību, kas ir pretrunā ar Biedrības mērķiem vai statūtiem.
5.5. Jautājumu par Biedrības biedra izslēgšanu valde izskata tuvākās sēdes laikā, uzaicinot izslēdzamā biedra – Dalīborganizācijas pārstāvi un dodot viņam vārdu sava viedokļa paušanai. Izslēdzamā Biedrības biedra pārstāvja neierašanās nav šķērslis valdes lēmuma pieņemšanai. Valdei lēmums par Biedrības biedra izslēgšanu no Biedrības un šā lēmuma motivācija jāpaziņo rakstveidā izslēdzamajam biedram piecu dienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.
6.nodaļa. Biedru tiesības un pienākumi
6.1. Biedrības biedriem ir tiesības:
6.1.1. ar balsstiesībām piedalīties Biedrības pārvaldē;
6.1.2. saņemt informāciju par Biedrības darbību, tai skaitā iepazīties ar visu Biedrības institūciju protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem;
6.1.3. piedalīties visos Biedrības organizētajos pasākumos, iesniegt priekšlikumus par Biedrības darbību un tās uzlabošanu, aizstāvēt savu viedokli;
6.1.4. organizēt un piedalīties diskusijās un apspriedēs profesionālo uzdevumu labākai veikšanai;
6.1.5. piedalīties Biedrības organizēto komisiju un darba (interešu) grupu darbā;
6.1.6. lūgt Biedrībai palīdzību, tai skaitā arī eksperta viedokļa sniegšanu, profesionālo konfliktu risināšanā;
6.1.7. likumā un statūtos paredzētajā kārtībā pieprasīt ārkārtas Kopsapulces sasaukšanu un izvirzīt jautājumus tās darba kārtībai.
6.2. Biedru pienākumi:
6.2.1. ievērot Biedrības statūtus un pildīt Kopsapulces un valdes lēmumus;
6.2.2. regulāri maksāt biedra naudu;
6.2.3. ar savu aktīvu līdzdarbību atbalstīt Biedrības mērķa un uzdevumu realizēšanu,
6.2.4. atturēties no jebkādas rīcības, kas varētu kaitēt Biedrības darbībai vai tālākai attīstībai, Biedrības labajam vārdam un reputācijai, traucēt izvirzīto Biedrības mērķu īstenošanai un uzdevumu realizācijai.
6.3. Saistības Biedrības biedriem var noteikt ar Kopsapulces lēmumu vai ar valdes lēmumu. Lai grozītu vai izbeigtu Biedrības biedra tiesības, kas atšķiras no citu Biedrības biedru tiesībām, vai noteiktu Biedrības biedram saistības, kas atšķiras no citu Biedrības biedru saistībām, nepieciešama šī Biedrības biedra piekrišana.
7.nodaļa. Biedrības struktūrvienības
7.1. Ar Kopsapulces lēmumu var tikt izveidotas Biedrības teritoriālās un citas struktūrvienības.
7.2. Struktūrvienības darbību, tiesības un pienākumus, kā arī attiecības ar Biedrību regulē struktūrvienības nolikums, ko izstrādā Biedrības valde un apstiprina Kopsapulce.
8.nodaļa. Kopsapulces sasaukšana un lēmumu pieņemšana
8.1. Kopsapulce ir augstākā Biedrības lēmējinstitūcija.
8.2. Kopsapulcē ir tiesīgi piedalīties visi Biedrības biedri. Biedrības biedri var piedalīties Kopsapulcē ar katras Dalīborganizācijas pārstāvja starpniecību, kurš rīkojas uz Dalīborganizācijas statūtu vai speciālas pilnvaras pamata. Kārtība, kādā noformējama un iesniedzama rakstveida pilnvara, tiek apstiprināta ar Biedrības valdes lēmumu.
Kopsapulcē bez balsstiesībām ir tiesīgi personīgi piedalīties arī Dalīborganizāciju pilntiesīgie biedri, asociētie biedri un biedru kandidāti.
8.3. Kārtējā Kopsapulce tiek sasaukta vienu reizi gadā – ne vēlāk kā līdz 31.martam.
8.4. Ārkārtas Kopsapulce var tikt sasaukta likumā noteiktā kārtībā pēc valdes iniciatīvas, vai ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā viena desmitdaļa Biedrības biedru, norādot sasaukšanas iemeslu.
8.5. Par Kopsapulces sasaukšanu valde Biedrības biedriem paziņo un Kopsapulces darba kārtību dara zināmu vismaz 14 dienas pirms Kopsapulces, nosūtot paziņojumu katrai Dalīborganizācijai.
8.6. Kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puse no Biedrības biedriem.
8.7. Kopsapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošajiem Biedrības biedriem. Kopsapulces lēmums par Biedrības darbības izbeigšanu, darbības turpināšanu vai reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem Biedrības biedriem.
8.8. Ja Biedru sapulce nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, tad valde ne vēlāk kā pēc piecām nedēļām sasauc atkārtotu Kopsapulci ar tādu pašu darba kārtību. Atkārtotā Kopsapulce ir lemttiesīga neatkarīgi no klātesošo Biedrības biedru skaita, ar nosacījumu, ka tajā piedalās vismaz divi Biedrības biedri.
Ja Kopsapulces darba kārtībā paredzēts lemt par kādu no šādiem jautājumiem: 1) grozījumu izdarīšanu statūtos; 2) valdes un revīzijas institūciju locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu; 3) lēmuma pieņemšanu par Biedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju, tad arī par atkārtotās Kopsapulces sasaukšanu valde Biedrības biedriem paziņo vismaz 14 dienas pirms atkārtotās Kopsapulces, darot zināmu tās darba kārtību.
9.nodaļa. Izpildinstitūcija
9.1. Biedrības izpildinstitūcija ir Biedrības valde, kas sastāv no septiņiem valdes locekļiem, kuri tiek ievēlēti no Dalīborganizāciju īstenajiem vai pilntiesīgajiem biedriem.
9.2. Pārstāvniecība valdē:
9.2.1. katrai Dalīborganizācijai sākotnēji tiek piešķirta viena vieta Biedrības valdē;
9.2.2. atlikušās Biedrības valdes locekļu vietas tiek izlozētas starp Dalīborganizācijām Kopsapulcē pirms Biedrības valdes vēlēšanām, tādejādi nosakot kurām Dalīborganizācijām tiek piešķirts vēl pa vienai vietai Biedrības valdē.
9.3. Kad Dalīborganizāciju skaits pārsniedz Biedrības valdes locekļu skaitu, tad tiek izdarītas izmaiņas Biedrības statūtos, attiecīgi palielinot valdes locekļu skaitu nākamajam Biedrības valdes pilnvaru termiņam.
9.4. Dalīborganizācijas, ņemot vērā arī statūtu 9.2.2.punktā minētās izlozes rezultātus, izvirza Kopsapulcē, kuras darba kārtībā paredzētas valdes vēlēšanas, valdes locekļu kandidātus no savu īsteno vai pilntiesīgo biedru vidus. Dalīborganizācijas vismaz piecas darba dienas pirms Kopsapulces norises dienas iesniedz Biedrības valdei savu īsteno vai pilntiesīgo biedru sarakstu.
9.5. Kopsapulce ievēl Biedrības valdi no Dalīborganizāciju izvirzītajiem valdes locekļu kandidātiem. Ja Kopsapulcē nobalso pret kādu no Dalīborganizācijas izvirzītajiem valdes locekļu kandidātiem, tad attiecīgā Dalīborganizācija Kopsapulcē izvirza jaunu valdes locekļa kandidātu no savu īsteno vai pilntiesīgo biedru vidus, saglabājot savu pārstāvniecību Biedrības valdē atbilstoši šo statūtu 9.2.punkā noteiktajam.
9.6. Valdes locekļus ievēl ar Kopsapulces lēmumu uz 3 (trim) gadiem.
9.7. Valdes locekļi no sava vidus ievēl valdes priekšsēdētāju. Valdes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda valdes priekšsēdētāja vietnieks, kuru ar viņa piekrišanu no valdes locekļu vidus ieceļ valdes priekšsēdētājs.
9.8. Valde ir tiesīga izlemt visus jautājumus, kas nav ekskluzīvā Kopsapulces kompetencē.
9.9. Valdes locekļi ir tiesīgi pārstāvēt Biedrību katrs atsevišķi.
9.10. Valdes sēdes notiek ne retāk kā reizi ceturksnī. Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļiem. Lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Valde ir tiesīga pieņemt lēmumus bez sēdes sasaukšanas, ja visi valdes locekļi rakstveidā nobalso par lēmuma pieņemšanu.
9.11. Valdes lēmumus ieinteresētās personas var pārsūdzēt Kopsapulcei, kuras lēmums ir galīgs.
9.12. Papildus valdes locekļa funkcijām valdes priekšsēdētājs organizē un vada valdes darbu, pārzina Biedrības finanšu lietas un reprezentē Biedrību attiecībās ar jebkurām trešajām personām.
9.13. Valdes locekļi pilda savus pienākumus bez atlīdzības līdz brīdim, kamēr Kopsapulce pieņem lēmumu par atlīdzības noteikšanu valdes locekļiem, nosakot šīs atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību.
9.14. Katram valdes loceklim no Biedrības līdzekļiem tiek atlīdzināti visi tie tiešie izdevumi, kādi viņam rodas savu Biedrības valdes locekļa (arī valdes priekššedētāja, valdes priekšsēdētāja vietnieka) pienākumu izpildes gaitā.
10.nodaļa. Revidents
10.1. Biedrības saimnieciskās un finansiālās darbības kontroli veic revidents, kuru no Dalīborganizāciju īsteno vai pilntiesīgo biedru vidus ievēl Kopsapulce uz 3 (trim) gadiem.
10.2. Biedrības revidents nevar būt Biedrības valdes loceklis.
10.3. Revidents:
10.3.1. veic Biedrības mantas un finanšu līdzekļu revīziju;
10.3.2. izvērtē Biedrības grāmatvedības un lietvedības darbu;
10.3.3. sniedz ieteikumus par Biedrības finanšu un saimnieciskās darbības uzlabošanu;
10.3.4. veic Biedrības budžeta un gada pārskata revīziju un sagatavo atzinumu par revīzijas rezultātiem, kas tiek iesniegts Kopsapulcei;
10.4. Revidents veic revīziju Kopsapulces noteiktajos termiņos, taču ne retāk kā reizi gadā.
10.5. Kopsapulce apstiprina Biedrības gada pārskatu tikai pēc revidenta atzinuma saņemšanas.
11.nodaļa. Sertifikācijas komisija
11.1. Sertifikācijas eksāmenu komisija, turpmāk – Sertifikācijas komisija, ir Biedrības institūcija, kuru no 5 (piecu) līdz 11 (vienpadsmit) komisijas locekļu sastāvā uz 4 (četriem) gadiem ievēl Kopsapulce ar vienkāršu balsu vairākumu.
11.2. Dalīborganizāciju pārstāvība Sertifikācijas komisijā: no katras Dalīborganizācijas var tikt izvirzīts vismaz 1 (viens) resertificēts mākslas terapeits, kurš ir attiecīgās Dalīborganizācijas pilntiesīgais biedrs un ir piekritis kandidēt uz Biedrības Sertifikācijas komisijas locekļa amatu.
Gadījumā, ja kādu no izvirzītajiem Sertifikācijas komisijas locekļiem Kopsapulce neievēl, tad šī kandidāta vietā attiecīgi tiek izvirzīts jauns kandidāts, saglabājot augstākminēto pārstāvības proporciju Sertifikācijas komisijā.
11.3. Sertifikācijas komisijas locekļi no sava vidus ar vienkāršu balsu vairākumu ievēl Sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un Sertifikācijas komisijas sekretāru uz ievēlētās Sertifikācijas komisijas pilnvaru laiku.
11.4. Sertifikācijas komisiju pilnā sastāvā vai atsevišķus tās locekļus no amata pirms termiņa var atcelt ar Kopsapulces lēmumu (balsojot ar vienkāršu balsu vairākumu) vai ar sertifikācijas padomes lēmumu (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ārstniecības personu sertifikācijas kārtību sertifikācijas institūcijas izveidota struktūrvienība). Katrs Sertifikācijas komisijas loceklis ir tiesīgs atkāpties no amata pirms termiņa, iesniedzot par to iesniegumu Sertifikācijas komisijas priekšsēdētājam un Biedrības valdei.
11.5. Sertifikācijas komisiju, kā arī komisijas priekššēdētāju, viņa vietnieku un komisijas sekretāru saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ārstniecības personu sertifikācijas kārtību apstiprina sertifikācijas institūcijas izveidota sertifikācijas padome.
11.6. Gadījumā, ja sertifikācijas padome neapstiprina Sertifikācijas komisijas sastāvu vai atsauc jau apstiprinātu Sertifikācijas komisiju, vai arī Sertifikācijas komisijas locekļu skaits samazinās līdz 4 (četriem), tad Biedrības valde sasauc kārtējo vai ārkārtas Kopsapulci, kuras darba kārtībā tiek iekļauts jautājums par Sertifikācijas komisijas vēlēšanām, ievēlot Sertifikācijas komisiju jaunā sastāvā uz jaunu termiņu.
11.7. Sertifikācijas komisijas darbību regulē un kompetences robežas nosaka Ministru kabineta noteikumi par ārstniecības personu sertifikācijas kārtību, kā arī Sertifikācijas komisijas nolikums, kuru apstiprina Kopsapulcē ar vienkāršu balsu vairākumu.
11.8. Sertifikācijas komisijā nevar tikt ievēlēti Biedrības Ētikas komisijas locekļi.
12.nodaļa. Ētikas komisija
12.1. Ētikas komisija ir Biedrības institūcija, kuru uz 5 (pieciem) gadiem ievēl Kopsapulce ar vienkāršu balsu vairākumu.
12.2. Ētikas komisijā tiek ievēlēts pa vienam mākslas terapeitam, kurš ir piekritis izvirzīt savu kandidatūru, no katras Dalīborganizācijas pilntiesīgajiem biedriem tā, lai Ētikas komisijā tiktu pārstāvēta katra Dalīborganizācija ar vienu tās pārstāvi, un vēl vienu Ētikas komisijas locekļa kandidātu izvirza Biedrības valde no Dalīborganizāciju pilntiesīgajiem biedriem. Tādējādi, Ētikas komisijas locekļu skaitu veido atbilstoši Dalīborganizāciju skaitam plus viens (Biedrības valdes izvirzīts komisijas locekļa kandidāts). Uzņemot jaunu Dalīborganizāciju Biedrībā, kārtējā Kopsapulcē tiek ievēlēts jauns Ētikas komisijas loceklis no jaunās Dalīborganizācijas pilntiesīgajiem biedriem.
Gadījumā, ja kādu no izvirzītajiem Ētikas komisijas locekļiem Kopsapulce neievēl, tad šī kandidāta vietā attiecīgi tiek izvirzīts jauns kandidāts, saglabājot augstākminēto pārstāvības proporciju Ētikas komisijā.
12.3. Ētikas komisijas locekļi no sava vidus ievēl Ētikas komisijas priekšsēdētāju un Ētikas komisijas priekšsēdētāja vietnieku uz ievēlētās Ētikas komisijas pilnvaru laiku.
12.4. Ētikas komisiju pilnā sastāvā vai atsevišķus tās locekļus no amata pirms termiņa var atcelt ar Kopsapulces lēmumu, balsojot ar vienkāršu balsu vairākumu. Katrs Ētikas komisijas loceklis ir tiesīgs atkāpties no amata pirms termiņa, iesniedzot par to iesniegumu Ētikas komisijas priekšsēdētājam un Biedrības valdei.
12.5. Ja pilnvaru termiņā Ētikas komisijas locekļu skaits kļūst mazāks par Dalīborganizāciju skaitu, tad Biedrības valde sasauc kārtējo vai ārkārtas Kopsapulci, kuras darba kārtībā tiek iekļauts jautājums par Ētikas komisijas vēlēšanām, uz esošo Ētikas komisijas pilnvaru termiņu ievēlot Ētikas komisijas sastāvā iztrūkstošos locekļus no Dalīborganizācijām, kuras nav pārstāvētas Ētikas komisijā.
12.6. Ētikas komisijas darbību regulē un kompetences robežas nosaka Latvijas Mākslas terapeitu ētikas kodekss un Ētikas komisijas nolikums, kurus apstiprina Kopsapulcē ar vienkāršu balsu vairākumu.
12.7. Ētikas komisijā nevar tikt ievēlēti Biedrības Sertifikācijas komisijas locekļi.
13.nodaļa. Biedru nauda
Biedrības biedri maksā biedru naudu vienu reizi gadā par kārtējo gadu līdz nākamā gada 31.janvārim, katrai Dalīborganizācijai veicot biedru naudas maksājumus atbilstoši tās īsteno jeb pilntiesīgo biedru skaitam. Biedru naudas apmērs gadam katrai Dalīborganizācijai tiek noteikts reizinot biedru naudas vienu vienību ar šīs Dalīborganizācijas īsteno vai pilntiesīgo biedru skaitu kalendārajā gadā. Biedru naudas vienas vienības apmēru nosaka un tā var tikt mainīta tikai ar Kopsapulces lēmumu. Biedru naudas vienas vienības apmērs ir vienāds visiem Biedrības biedriem.
Biedrības “Latvijas Mākslu terapijas asociāciju apvienība”
valdes priekšsēdētājs Viesturs Roziņš