Mākslu terapija Latvijā ietver četru mākslu terapijas specializāciju kopumu – deju un kustību terapija, drāmas terapija, mūzikas terapija, vizuāli plastiskā mākslas terapija un ir veselības aprūpes joma, kurā pacientu/klientu daudzveidīgo veselības un sociālo problēmu risināšanai un pārvarēšanai individuāli vai grupā terapeitiskās vides un terapeitisko attiecību kontekstā izmanto: mākslas līdzekļus, tehnikas un paņēmienus, radošo procesu un tā rezultātu, pacienta/klienta atgriezenisko saiti par procesu un/vai radīto darbu, kas tiek saprasta, kā viņa sajūtu, emociju, jūtu, domu, vajadzību, spēju, resursu, interešu, grūtību u.c. izpausme profesionālā mākslas terapeita klātbūtnē.
Mākslas terapeits ir funkcionālais speciālists – ārstniecības persona, kas ir ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību veselības aprūpē un profesionālo kvalifikāciju ar specializāciju vienā no mākslas veidiem: deju un kustību terapija vai drāmas terapija, vai mūzikas terapija, vai vizuāli plastiskā mākslas terapija.
Mākslas terapeits strādā veselības, sociālās aprūpes vai izglītības jomā, ar pacientiem/klientiem, kuriem ir somatiski, funkcionāli, psihiski traucējumi vai psiholoģiskas grūtības.
Deju un kustību terapija izmanto deju un kustību, lai radošā veidā panāktu izmaiņas kustību stilā, emocionālajā stāvoklī un domāšanas veidā un nonāktu pie pilnīgākas psihiskas, emocionālas un sociālas integrācijas, personības izaugsmes un izmaiņām, kā arī dažādu simptomu mazināšanās. Deju un kustību terapijā izmanto ritmu, kustību kvalitātes, kustību potenciālu, žestus, sejas mīmiku u.c., rekvizītus (lakati, audumi, bumbas u.c.), mūziku un sadarbību ar profesionālu deju un kustību terapeitu. Terapijas prakse balstās pieņēmumā, ka cilvēka ķermenis un psihe ir savstarpēji saistīti, kas tiek pamatots gan ar mūsdienīgiem neirozinātņu atklājumiem, gan ar pētījumiem psiholoģijā un deju un kustību terapijā par ķermeņa pozu un kustību ietekmi uz cilvēka kognitīvajiem un emocionālajiem procesiem.